Grāmata

Ķoniņu brīvciemi

ISBN kods:
9789934235870
Pievienots:
20.09.2022
Izdevējs:
Kuršu brīvciemi
Vāki:
Cietie vāki
Lappušu skaits:
394

€ 39.90 (ar PVN)


Grāmatas sastādītāja Peniķe Inita

 

Informācija pārpublicēta no www.retv.lv - auore Ieva Benefelde, TV Kursa:

"Kāds bija kuršu ķoniņu brīvciemu plānojums, vēsture un likteņi – tas viss atklājas gan pētījumos, gan cilvēku atmiņu stāstos grāmatā “Ķoniņu brīvciemi”. Tā ir par septiņiem brīvciemiem tagadējā Kuldīgas novadā. Tie pastāvēja gadsimtiem ilgi, bet 1929. gadā valsts pieņēma lēmumu brīvciemus sadalīt viensētās. Šobrīd nav vienotas kuršu ķoniņu kopienas, bet to pēcteči ir aktīvi savas vēstures un kultūras izzinātāji. Arī grāmata “Ķoniņu brīvciemi” ir viņu kopdarbs.  

13. gadsimtā, lai iegūtu karavīrus, administratīvos darbiniekus un vairotu vietējo iedzīvotāju lojalitāti, Livonijas ordenis nereti viņiem izlēņoja zemi, tas ir, noslēdza līgumu, ar kuru zemeskungs atteicās no savas varas izlēņotās zemes teritorijā, bet lēņa saņēmējs zemi ieguva brīvā dzimtvaldījumā, kamēr vien viņš gribēja un spēja pildīt lēņa pienākumus. Laikā no 14. līdz 16. gadsimtam šādus lēņus Kuldīgas apkārtnē saņēma septiņas kuršu ķoniņu priekšteču dzimtas. 

“Lai arī viņus centās apspiest, viņi centās panākt pilnīgo brīvību, par ko ar carisko Krieviju turpat pie 100 gadiem tiesājās, jūs varat iedomāties, ka viņi tiesas prāvās samaksāja vairāk, nekā būtu nodokļos jāmaksā, bet viņiem tā vēlēšanās bija daudz lielāka uz to brīvību. Tas manai uzrunāja pat visvairāk,” saka apjomīgās grāmatas “Ķoniņu brīvciemi” veidotāja Inita Peniķe. Tajā ir informācija par ciemiem, iekļautas arī cilvēku atmiņas. Viens no autoriem - kuršu ķoniņu pēctecis pētnieks Ilmārs Mežs - līdztekus atmiņām apkopojis vēl nepublicētus materiālus par brīvciemiem no dažādu gadsimtu tautas skaitīšanām. “Mums ir iemasēts pa tiem apspiestības gadiem, gan vāclaiku, gan krievu, ka tie nabadziņi krimta cietu pelavmaizi, ka nekas nav bijis. No kurienes visi tie greznie tērpi, sudraba saktas, kas ir arī uz grāmatas vāka? Tā maksāja pie pusgada mācītāja algas, ko tas latviešu zemnieks ir sev pie zeltkaļa un sudrabkaļa pasūtījis. Tas paceļ apziņu, ka starp latviešiem ir cilvēki, kas var savas dzimtu vēstures šķetināt vairākus gadsimtus pēc kārtas.”

Vēsturnieks Agris Dzenis, iedziļinoties ātrāk nepētītajos Kuldīgas virspilskunga tiesas dokumentos, atklājis ne vienu vien stāstu par ķoniņu tiesisko un mantisko stāvokli un attiecībām. “Ir vairākas prāvas, kas apstrīd konkrētas personas piederība pie koninu kārtas. Šī persona manto mājas, radinieki mēģina apstrīdēt viņa mantošanas tiesības, gan piederību pie koniņu kārtas, abas puses vāc pierādījumus, bet šīs prāvas parasti beidzas ne ar ko.”

“Ķoniņu brīvciemi” ir viens no apjomīgākajiem un vizuāli krāšņākajiem pētījumiem par šo unikālo vēstures lapaspusi "