Grāmata

Krauklis

ISBN kods:
9789934595035
Pievienots:
26.05.2020
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Autors:
Andris Zeibots
Vāki:
Cietie vāki
Lappušu skaits:
624

€ 10.42 (ar PVN)


Pirmais jaunās sērijas “Es esmu…” darbs — Andra Zeibota romāns “Krauklis” — par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem 20. gs. 20.—30. gados, “konsekventāko romantiķi” Jāni Ziemeļnieku — nāk klajā 2020. gada 25. maijā.

Romānam “Krauklis” autora dotais žanra precizējums “Fantāzija vēsturiskā iesaistē” ievirza lasītāju tajā gaisotnē, kas valda ļoti būtiskā Jāņa Ziemeļnieka mūža nogrieznī. Pēc ārstēšanās Šēnfelda nervu klīnikā dzejnieks cenšas apjēgt, kā dzīvot tālāk. Ziemeļnieks ļoti gribētu turēt solījumu nekad vairs nepieskarties opija pudelītei, tomēr skaudrais vīziju un īstenības savijums liek meklēt dēmoniskās Haijalijas apskāvienus.

“Nodzīvojis tikai 32 gadus, cietis no opija atkarības, rakstījis populāru romantisku dzeju, ko kritiķi nav vērtējuši sevišķi augstu. “Tavs laiks ir pagājis, tevi aizmirsīs,” — šie vārdi kā refrēns pavada Andra Zeibota romāna varoni. Kā pastāvīgs Nevermore! no “Kraukļa”, dēmonu plosītā Edgara Po dzejoļa. Un Krauklis ir viņam klāt kopš dzimšanas, tas ir Jāņa Ziemeļnieka īstais uzvārds. Lielākā viņa mūža uzdotā mīkla ir tā, ka viņu neaizmirst. Andris Zeibots ieved mūs dzejnieka dvēseles dzīlēs, kur var rasties apjauta, kāpēc.” Vents Zvaigzne

“Ienirt otra cilvēka, dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka, esamības okeānā Andrim Zeibotam izdevies apbrīnojamā dziļumā, nesašaurinot radoša gara apvāršņus. Zeibots saka: “Senie mīti nebeidzami atkārtojas. Divi pretim nolikti spoguļi rada bezgalīgas atstarošanās tuneļus viens otrā.” Ziemeļnieka—Zeibota spoguļos arī rodama romāna virsvērtība.” Gundega Repše

Andris Zeibots (1950) rakstniecībā ir daudzskaldnis. Viņa talants izpaudies dramaturģijā un dzejā, parodijās un dziesmu tekstos, šausmu un fantāzijas stāstos. Psiholoģiskās fantastikas stilā rakstītais romāns “Okeāniskais Es” 2014. gadā saņēma Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā.

 

Par projektu

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu...”.  Tajā no 2020. līdz 2024. gadam iznāks 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Pauls Bankovskis, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.